Pārvaldiet emocionālo stresu vieglāk, izprotot cēloņus un pazīmes. Pēc tam īstenojiet mūsu praktiskās stratēģijas, lai palīdzētu jums labāk tikt galā.
Ja kādreiz esat piedzīvojis izaicinājumu uzkrāšanos un nemieru pieaugumu, tad jūs labi pārzināt emocionālo stresu. Lai gan tas var šķist nomākts vai dažos gadījumos biedējoši, patiesība ir tāda, ka ir daudz veidu, kā tikt galā ar emocionālo stresu, lai jūs varētu dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi pat grūtos laikos.
Kas ir emocionālais stress?
Termins emocionālais stress attiecas uz psiholoģisko spriedzi, kas izriet no grūtībām dzīvē. Emocionālais stress ir sajūta, ko mēs iegūstam, apstrādājot stresa faktorus un reaģējot uz tiem, ar kuriem saskaramies savā ikdienas dzīvē. Šie stresa faktori var būt ikdienas problēmas, piemēram, satiksmes sastrēgumi, politika darba vietā vai žonglēšana ar drudžainiem grafikiem. Tos var izraisīt arī nozīmīgi dzīves notikumi, piemēram, nāve ģimenē, šķiršanās vai karjeras izmaiņas, kas var izraisīt arī emocionālu stresu.
Nepārvaldīts emocionālais stress var ietekmēt mūsu attiecības, produktivitāti un garīgo veselību. Tas pat var veicināt paaugstinātu tādu slimību risku kā sirds slimības, diabēts vai hroniskas sāpes.
Labā ziņa ir tā, ka pārbaudītas stresa vadības metodes var palīdzēt jums noturēties, saskaroties ar izaicinājumiem. Ar zināšanām par pašaprūpi jūs varat novērst emocionālo stresu no jūsu labklājības līmeņa.
Emocionālā stresa pazīmes
Emocionālais stress izpaužas dažādos veidos, un tam var būt gan garīgi, gan fiziski simptomi. Šo pazīmju atpazīšana ir pirmais solis, lai efektīvi risinātu un pārvaldītu stresu.
Emocionālā stresa fiziskās pazīmes:
Galvassāpes: Pastāvīgas vai atkārtotas galvassāpes varētu norādīt pamatā esošais emocionālais stress. Jo īpaši spriedzes galvassāpes ir cieši saistītas ar stresu un var kļūt hroniskas, ja netiek novērsts stresa cēlonis.
Sāpes plecos, kaklā vai mugurā: Stresa izraisīts muskuļu sasprindzinājums var izraisīt diskomfortu plecos, kaklā vai mugurā. Šis fiziskais simptoms ir tipiska stresa reakcija, un to var mazināt, izmantojot atbilstošus relaksācijas paņēmienus.
Svara zudums vai svara pieaugums: Var būt emocionāls stress noved pie pārmaiņām ēšanas paradumos, izraisot negaidītu svara zudumu vai pieaugumu. Daži cilvēki var ēst vairāk, lai atvieglotu, savukārt citi var zaudēt apetīti.
Lai veicinātu relaksāciju un mazinātu spriedzi, izmēģiniet vadītu meditāciju, piemēram, palēnināt virpuļošanu prātā kopā ar Džeju Šetiju.
Elpas trūkums: Emocionālais stress var izraisīt trauksmi, izraisot hiperventilāciju vai elpas trūkumu. Šī sajūta var būt satraucoša, un, ja tā turpinās, var būt nepieciešama medicīniska palīdzība.
Dziļa elpošana ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt trauksmi un veicināt relaksācijas sajūtu. Mēģiniet elpot relaksācijā, lai padziļinātu elpu un nomierinātu prātu un ķermeni.
Jūsties nogurušam: Nogurums un pastāvīgs nogurums pat pēc laba nakts miega var liecināt par emocionālu stresu. Tas var ietekmēt ikdienas darbību un vispārējo dzīves kvalitāti.
Guļ vairāk vai mazāk nekā parasti: Emocionālais stress var traucēt miegu izraisot bezmiegu vai pārmērīgu miegu. Šīs miega uzvedības izmaiņas var izraisīt citas veselības problēmas, ja tās netiek risinātas.
Ja uzskatāt, ka jūsu miega grafiks ir nepareizs, izmēģiniet kādu no mūsu uz miegu orientētajām praksēm, piemēram, Atpūtieties ar pateicību kopā ar Melu Mahu.
Samazināta interese par tuvību: Hronisks stress var izraisīt a samazināt interese par tuvību, kas var ietekmēt personiskās attiecības un liecināt par emocionālām bažām.
Emocionāla stresa garīgās vai uzvedības pazīmes:
Pārņemta sajūta: Nepārtraukta sajūta, ka nespēj tikt galā ar pienākumiem vai ikdienas uzdevumiem, var liecināt par emocionālu stresu.
Atmiņas un koncentrēšanās grūtības: Stress ietekmē kognitīvās funkcijas, izraisot atmiņas saglabāšanu un koncentrēšanās grūtības.
Trauksme un depresija: Emocionālais stress var izraisīt vai saasināt trauksmi un depresiju.
Garastāvokļa maiņas: Pēkšņas un neizskaidrojamas garastāvokļa izmaiņas, tostarp aizkaitināmība vai emocionāli uzliesmojumi, var liecināt par pamata stresu.
Problēmas lēmumu pieņemšanā: Emocionālais stress var pasliktināt spriestspēju un lēmumu pieņemšanas spējas, padarot pat triviālas izvēles nospiedošas.
Uzmanības pievēršana brīdinājuma zīmēm un rīcība palīdz pārvaldīt stresu, pirms tas saasinās. Dzīvesveida maiņa, pašaprūpes praktizēšana un nepieciešamības gadījumā profesionālas palīdzības meklēšana var uzlabot labklājību un novērst veselības problēmas.
Izpratne par emocionālā stresa cēloņiem
Emocionālais stress nerodas vakuumā. Bieži vien ir iemesli, kāpēc jūs varat justies saspringta. Lai gan katra cilvēka attiecības ar stresu ir atšķirīgas, stresam ir daži visuresoši iemesli.
Personiskās attiecības
Emocionālo stresu var izraisīt dažāda veida attiecības. Konflikti, pārpratumi vai ģimenes atbalsta trūkums var radīt ievērojamu stresu. Arī romantiskas attiecības var izraisīt stresu. Problēmas, piemēram, uzticības problēmas vai komunikācijas traucējumi, var izraisīt emocionālu stresu. Jebkura veida attiecības, kas ir emocionāli aizskarošas, neatkarīgi no tā, vai tas ir partneris vai ģimenes loceklis, var radīt ilgstošu stresu un ietekmēt garīgo labklājību.
(Ja atrodaties šādā situācijā, lūdzu, meklējiet palīdzību pie profesionāļa. Mēs vēlamies, lai jūs būtu drošībā, tostarp jūsu emocionālā drošība.)
Ar darbu saistīts spiediens
Ja strādājat prasīgā darba vidē vai veicat darbu, kas prasa ilgas stundas, augstu koncentrēšanos un fizisku darbu, tas var būt nogurdinošs, izraisot izdegšanu. Darba vidē starppersonu konflikti, piemēram, cīņa ar kolēģiem vai priekšniekiem, var izraisīt naidīgu darba vidi un emocionālu stresu. Darba vieta var būt arī saspringtāka, ja jūs baidāties zaudēt darbu vai karjeras izaugsmes trūkums var būt pastāvīgs stresa avots.
Būtiskas izmaiņas dzīvē
Lielākie dzīves pavērsieni, pat laimīgi, var radīt stresu. Tas var ietvert apprecēšanos, bērnu radīšanu vai mīļotā zaudēšanu var izraisīt emocionālu satricinājumu. Pārcelšanās uz jaunu vietu, īpaši tālu no ģimenes un draugiem, var radīt izolācijas un trauksmes sajūtu. Un katru reizi, kad mēs zaudējam mīļoto, tas var radīt intensīvu emocionālu stresu. Skumjas pēc kāda tuva cilvēka nāves var būt ļoti emocionāla un saspringta pieredze.
Neatrisinātas emocionālas problēmas
Ikviens, kurš piedzīvo pagātnes vai neatrisinātas traumas no bērnības vai vēlākā dzīvē, var turpināt radīt stresu, ja tas netiek risināts. Tas pats attiecas arī uz pagātnes attiecībām, kas joprojām nav atrisinātas. Saglabājot jūtas no pagātnes neveiksmīgajām attiecībām, tas var radīt šķēršļus laimei un palielināt stresa līmeni.
Garīgās veselības stāvokļi, piemēram, depresija un trauksme, var saasināt emocionālo stresu, izraisot garīgās spriedzes apburto loku. Tas pats attiecas uz savu jūtu apspiešanu. Savu jūtu nejušana var izraisīt ilgstošu stresu.
Finansiālas bažas
Parādi un finanšu nestabilitāte var izraisīt intensīvu emocionālu stresu. Cīņa ar parādiem vai dzīvošana no algas līdz algai var radīt nepārtrauktu raižu un stresa stāvokli. Bažas par nākotnes finansiālo drošību vai gatavošanās pēkšņiem neparedzētiem izdevumiem, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumiem vai automašīnas remontam, var izraisīt pastāvīgu stresu.
Bažas par veselību
Smagas medicīniskās diagnozes saņemšana var izraisīt tūlītēju un ilgstošu stresu, jo indivīdi saskaras ar ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām. Hroniskas slimības var izraisīt milzīgu stresu neatkarīgi no tā, vai esat persona, kas saskaras ar veselības problēmām vai nē.
Ar veselību saistīto stresu var izraisīt arī uztraukšanās par ģimenes locekļiem, īpaši, ja viņi ir attālināti vai noveco.
objekti ar burtu o
Sociālie un vides faktori
Dzīvošana vietā, kur drošība ir pastāvīga problēma, var izraisīt pastāvīgas bailes un stresu. Tas var notikt arī tad, ja dzīvojat apgabalā, kurā valda nemierīgi politiski laiki vai sabiedrības aizspriedumi pret jums vai tiem, kurus jūs mīlat.
Tādā pašā veidā sociālās mijiedarbības un atbalsta trūkums var izraisīt vientulības un depresijas sajūtu. Tāpēc vislabāk ir dzīvot vidē, kurā jūtamies droši un atbalstīti.
Ja jūtaties saspringts un satriekts, ir daudz veselīgu veidu, kā tikt galā ar emocionālu stresu. Šeit ir daži no mūsu iecienītākajiem.
1. Padariet pašaprūpi par prioritāti
Rūpējieties par savu ķermeni, veicot regulāras fiziskās aktivitātes, labu uzturu un pietiekamu miegu.
Veiciet aktivitātes, kas baro jūsu garu – vaļasprieki, socializēšanās, pastaigas dabā.
Sazinieties ar savu garīgo pusi, izmantojot meditāciju, lūgšanu vai pārdomas.
2. Atgriezieties pašreizējā brīdī
Izmēģiniet apzinātības meditāciju, lai mazinātu trauksmi un būtu vairāk klātesoša savā dzīvē.
Vērojiet savas domas bez sprieduma, lai palīdzētu jums atrauties no stresa faktoriem.
Pārveidojiet stresu, lai mainītu attiecības ar to.
Izmēģiniet rīta meditāciju, piemēram, Jay’s Mindful Morning ar Džeju Šetiju.
3. Pārvietojiet fokusu uz āru
Nodarbojieties ar hobijiem vai radošām iespējām, lai priecīgi novērstu uzmanību.
Brīvprātīgi palīdziet citiem — tas sniedz jēgu un mērķi ārpus jūsu pašu rūpēm.
Pavadiet laiku ārā, novērtējot dabas sniegtās terapeitiskās priekšrocības.
4. Žurnāls emociju apstrādei
Jūtu pierakstīšana var nodrošināt drošu izeju izteiksmei un pārdomām.
Modeļu izsekošana jūsu žurnālā sniedz ieskatu trigeros un veicina pašapziņu.
Izvirziet mērķus, lai saglabātu motivāciju, sasniegtu pagrieziena punktus un uzlabotu garastāvokli.
5. Izpētiet prāta un ķermeņa praksi
Sekojiet vadītajai meditācijai, izmēģiniet jogas plūsmas, atkārtojiet nomierinošas frāzes – atrodiet to, kas rezonē.
Elpojiet apzināti un dziļi, lai stresa laikā nomierinātu prātu un ķermeni.
Šie rīki apvieno prātu un ķermeni, lai attīstītu skaidrību un mieru.
Izmēģiniet Walk Away Stress kopā ar Dr. Ēriku Lopesu, Ph.D.
6. Ieskauj sevi ar nomierinošām skaņām
Spēlējiet relaksējošu vai pacilājošu mūziku, lai uzlabotu savu garastāvokli.
Klausieties dabas skaņas vai izmēģiniet cita veida skaņu ainavas.
Atrodiet, kāda dzirdes vide samazina jūsu spriedzi.
Mēģiniet izveidot skaistu skaņu ainavu drudžainākajā dienas laikā.
7. Optimizējiet miega ieradumus
Ievērojiet konsekventu miega grafiku, kas nodrošina 7–9 stundas naktī.
Ērta, klusa un tumša guļamistaba var nodrošināt kvalitatīvu atpūtu.
Kofeīna, elektronisko ierīču un stresu izraisošu darbību ierobežošana pirms gulētiešanas var radīt mierīgāku miegu.
8. Uzsveriet to, kas ir svarīgi
Izveidojiet atbalstošu draugu, ģimenes vai atbalsta grupu tīklu, uz ko balstīties stresa periodos.
Koncentrēšanās uz savām vērtībām un patiesi svarīgo var jūs virzīt uz mieru.
Nomieriniet emocionālo stresu ar pašizaugsmi
Iekšējā līdzsvara atrašana nav tikai stresa novēršana; tas ir par tāda dzīvesveida izveidi, kas atbalsta garīgo, emocionālo un fizisko labklājību. Eksperimentējiet, lai atrastu pareizo stresa mazināšanas maisījumu. Esiet pacietīgs un līdzjūtīgs pret sevi visā ceļā.
Pašizaugsme var būt vērtīgs pavadonis šajā ceļojumā. Tā resursi, piemēram, vadītas meditācijas, miega stāsti un nomierinoša mūzika, ir paredzēti stresa mazināšanai un miera veicināšanai.
Bieži uzdotie jautājumi par emocionālo stresu
J: Kādas ir 5 emocionālā stresa pazīmes?
Emocionālā stresa sarkanie karogi ietver:
Fiziskas pazīmes, piemēram, negaidīts svara zudums vai pieaugums.
Kognitīvās pazīmes, piemēram, atmiņas un koncentrēšanās grūtības.
Emocionālas pazīmes, piemēram, paaugstināta trauksme un depresija.
Uzvedības pazīmes, piemēram, krasas garastāvokļa svārstības.
Attiecību pazīmes, piemēram, grūtības pieņemt lēmumus, kas var ietekmēt personiskās vai profesionālās attiecības.
J: Kas var izraisīt emocionālu stresu?
Emocionālais stress var rasties no dažādiem avotiem, tostarp:
Personiskās attiecības - konflikti ar ģimeni, draugiem vai romantiskiem partneriem.
Ar darbu saistīts spiediens — darba prasības, darba vietas politika vai darba nedrošība.
Būtiskas dzīves pārmaiņas - Pārcelšanās, šķiršanās, mīļotā zaudēšana.
Neatrisinātas emocionālas problēmas — pagātnes traumas, neatrisinātas bēdas vai pamatā esoši garīgās veselības traucējumi.
J: Kādi ir trīs emocionālā stresa piemēri?
Daži reāli emocionālā stresa piemēri ir:
Cilvēks jūtas pārņemts augsto darba prasību dēļ, izraisot trauksmi un miega traucējumus.
Emocionālais stress pēc nozīmīga dzīves notikuma, piemēram, šķiršanās, izpaužas depresijā un sociālā atstumtībā.
Hronisks stress no finansiālām grūtībām izraisa tādus fiziskus simptomus kā galvassāpes un gremošanas problēmas.
J. Vai emocionālais stress ir trauksme?
Emocionālais stress un nemiers ir saistīti, bet nav sinonīmi. Emocionālais stress attiecas uz spriedzi vai spriedzi, kas var rasties no dažādiem dzīves apstākļiem un iekšējiem emocionāliem stāvokļiem. No otras puses, trauksme ir īpaša emocionāla reakcija, ko raksturo satraukuma, nervozitātes vai nemiera sajūta. Trauksme var būt emocionāla stresa simptoms vai izpausme, bet ne viss emocionālais stress izraisa trauksmi.
