Uzziniet par stresa un izdegšanas pazīmēm un simptomiem un to, kā atšķirt. Turklāt 5 veidi, kā palīdzēt mazināt stresu un garīgo izdegšanu.
Mūsu ikdienas dzīves nemitīgā steiga dažkārt var likt mums justies izstieptiem un izsmeltiem. Ir svarīgi saprast, vai šīs sajūtas var būt stresa vai a izdegšanas pazīme , kas izriet no ilgstošs stress . Šī atšķirība ir svarīga, jo tā mūs virza uz pareizo risinājumu mūsu labklājībai. Atklājiet, kas ir stress un izdegšana, to galvenās atšķirības, simptomi un praktiskie veidi, kā tos pārvaldīt.
Stress vs izdegšana
Izpratne par stresu
Stress vienā vai otrā brīdī parādās ikviena dzīvē. Tā ir daļa no jūsu ķermeņa dabiskās reakcijas uz prasībām vai draudiem. Ja jums ir liels projekts darbā vai liels eksāmens, stress var likt jūsu ķermenim reaģēt ar enerģijas uzliesmojumu, paātrinātu sirdsdarbību vai ātru domāšanu. Tas faktiski var palīdzēt jums pārvarēt problēmas vai ievērot termiņus.
Izdegšanas definīcija
Izdegšana ir tas, kas notiek, saskaroties ar ilgstošu stresu, īpaši situācijās, kad jūtat, ka jums ir maz kontroles vai atpazīstamības. Tas bieži notiek darbavietā, bet tas var notikt jebkurā dzīves jomā, kur jūtaties pārmērīgi noslogots un nenovērtēts.
Galvenie izdegšanas cēloņi ir darba slodze, kas šķiet nekontrolējama, sajūta, ka jūsu centieni netiek novērtēti, vai kad pastāv neatbilstība starp jūsu darbu un jūsu personīgajām vērtībām. Kad esat izdedzis, jūs varat justies emocionāli izsmelts un vairs nejūtat entuziasmu par savu darbu vai pat saviem hobijiem. Tas var likt jums justies atdalītam, tāpēc šķiet vēl grūtāk paveikt lietas vai baudīt aktivitātes, kas agrāk jūs sagādāja laimīgu.
Atšķirība starp stresu un izdegšanu
Izpratne par atšķirībām starp stresu un izdegšanu ir ļoti svarīga, jo tā var palīdzēt noteikt labāko veidu, kā tikt galā. Ja jūs saskaraties ar stresu, jums var būt nepieciešamas stratēģijas, lai atpūstos un uzlādētu. Ja tā ir izdegšana, jums, iespējams, būs jāveic nozīmīgāki pasākumi, lai atgūtu, piemēram, meklēt profesionālu palīdzību vai veikt izmaiņas savā darbā vai personīgajā dzīvē.
pielūgsmes himnas
Stress ir tūlītēja ķermeņa reakcija
Stress ir jūsu ķermeņa tūlītēja reakcija uz izaicinājumu vai pieprasījumu. Iedomājieties, ka jums darbā ir liels uzdevums. Jūsu ķermenis reaģē, kļūstot uzmanīgāks, un jūs varat sajust enerģijas pieplūdumu. Šī reakcija ir stress, un tā var palīdzēt jums koncentrēties un tikt galā ar izaicinājumu.
Tomēr, ja šis stress kļūst pastāvīgs un jums nav laika atpūsties, tas var jūs nogurdināt. Pastāvīga stresa bieži sastopamie simptomi ir trauksme, miega traucējumi vai fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai sāpes vēderā. Neskatoties uz šīm neērtajām sajūtām, jūs joprojām varat justies spējīgs pārvaldīt savus uzdevumus un pienākumus.
Izdegšana: hroniska stresa rezultāts
No otras puses, izdegšana var notikt pēc ilgstoša stresa, īpaši situācijās, kad jūtaties satriekts un nenovērtēts. Tas ir vairāk nekā aizņemts — tas jūtas tukšs, emocionāli iztukšots un nespēj izpildīt dzīves prasības.
Lai gan stress ir kā akumulatora izlādēšanās, izdegšana ir tā, it kā akumulators būtu pilnībā izlādējies. Tas var likt jums justies tukšam, motivācijas trūkumam un pat bezcerīgam. Iespējams, sāksit justies atrauts no darba vai personīgajiem projektiem, tāpēc vairs nejūtat prieku vai interesi par lietām, kuras agrāk mīlējāt.
Vēl viena būtiska atšķirība ir ietekme uz jūsu garīgo un emocionālo stāvokli. Lai gan stress var izraisīt fiziskus simptomus, izdegšana dziļāk ietekmē jūsu emocijas. Tas var likt jums justies bezcerīgi, radīt negatīvu skatījumu uz dzīvi un pat radīt šaubas par savām spējām un sasniegumiem.
7 stresa pazīmes
Lai gan stress var būt normāla reakcija uz sarežģītām situācijām, ir svarīgi atpazīt, kad tas kļūst par problēmu.
Stress var izraisīt fiziskus simptomus, piemēram, galvassāpes, muskuļu sasprindzinājumu vai kuņģa problēmas.
Garastāvokļa izmaiņas, piemēram, aizkaitināmība, trauksme vai nomāktība, var liecināt par stresu.
Miega traucējumi ir izplatīti, kad esat stresa stāvoklī. Jums var būt grūtības aizmigt vai aizmigt, un jūs varat būt vairāk noguris nekā parasti, pat ja pietiekami gulējat.
Stress var izraisīt izmaiņas jūsu uzvedībā, piemēram, ēst vairāk vai mazāk nekā parasti, atteikties no sabiedriskām aktivitātēm vai vairāk paļauties uz tādām vielām kā kofeīns vai alkohols.
Jums var būt grūti koncentrēties, koncentrēties vai pieņemt lēmumus.
Jūsu prāts var justies tā, it kā tas nepārtraukti satraucas, vai arī jūs nevarat apturēt savas domas.
nosaukumi bezmaksas ugunij
Galvenā stresa pazīme ir pārņemta sajūta, piemēram, jums ir pārāk daudz darāmā, nepietiek laika, lai to paveiktu, un jūs nespējat tikt galā ar saviem ikdienas uzdevumiem.
Pastāvīgs stress var izraisīt pastāvīgu nogurumu vai izsīkumu. Tas nav tikai fizisks nogurums, bet arī dziļa noguruma sajūta, ko atpūta, šķiet, nevar novērst.
8 garīgās izdegšanas simptomi
Simptomu apzināšanās ir pirmais solis izdegšanas pārvarēšanā. Ja konstatējat, ka vairākas no šīm pazīmēm pastāvīgi ietekmē jūsu dzīvi, tas var būt signāls rīkoties.
Emocionāls izsīkums bieži ir pirmā izdegšanas pazīme. Lielāko daļu laika varat justies iztukšots un noguris.
Jūs varat sākt justies atdalīts no sava darba vai apkārtējiem cilvēkiem. Darbības vai projekti, kas kādreiz jūs sajūsmināja, tagad var šķist neinteresanti vai nesvarīgi.
Bieži vien ir sajūta, ka esat vīlušies izdegšanā. Jūs varat apšaubīt sava darba vērtību vai justies, ka neko nesasniedzat, neskatoties uz jūsu pūlēm.
Izdegšana var izpausties arī ar fiziskiem simptomiem. Jums var rasties galvassāpes, sāpes vēderā vai novājināta imūnsistēma, kas izraisa biežas slimības.
automašīnu nosaukumi ar un
Jūsu spēja veikt uzdevumus darbā vai mājās var pasliktināties. Jums var būt grūti koncentrēties, cīnīties ar radošumu vai ikdienas uzdevumu veikšana būs grūtāka nekā iepriekš.
Smagos izdegšanas gadījumos jums var šķist, ka zaudējat izpratni par to, kas jūs esat. Tas var būt satraucoši un radīt dziļāku emocionālu ietekmi.
Daži cilvēki, kas saskaras ar izdegšanu, var izmantot neveselīgu izbēgšanas uzvedību, piemēram, pārēšanās vai pārmērīgu alkohola lietošanu, lai to pārvarētu.
Izdegšana var radīt pesimistisku skatījumu uz dzīvi un nākotni. Jūs varat justies bezpalīdzīgs par savu pašreizējo situāciju.
5 veidi, kā mazināt stresu un izdegšanu
Praktisku pasākumu atrašana var būtiski mainīt to, kā jūs izturat stresu un novēršat izdegšanu. Rūpes par savu garīgo veselību ir tikpat svarīgas kā rūpes par savu fizisko veselību. Ja jūtaties satriekts, šodien sāciet ar nelielām izmaiņām un pakāpeniski veiciet jaunas. Katrs solis ir svarīgs, lai jūs kļūtu veselīgāks un laimīgāks.
1. Regulāri veiciet pārtraukumus
Bieži atkāpieties no darba vai ikdienas rutīnas. Tas varētu nozīmēt īsu pastaigu, klusu tējas tasi vai vienkārši mierīgu pasēdēšanu dažas minūtes. Regulāri pārtraukumi palīdz iztīrīt prātu un mazināt stresu.
Izmēģiniet šo 60 sekunžu atsāknēšanu ar Chibs Okereke, kad jūsu stresa līmenis jūtas nekontrolējams.
2. Regulāri vingro
Padariet fiziskās aktivitātes par daļu no savas ikdienas. Vingrošana atbrīvo dabiskas ķīmiskas vielas, kas var palīdzēt uzlabot garastāvokli. Jums nav jāiesaistās intensīvos treniņos — ikdienas pastaiga, joga vai viegla stiepšanās var būtiski mainīt.
Ieviesiet apzinātu staigāšanu savā ikdienas rutīnā, lai mazinātu stresu un iesaistītu ķermeni.
3. Ēdiet sabalansētu uzturu
Pievērsiet uzmanību savam uzturam. Ēdot dažādus veselīgus pārtikas produktus, jūsu ķermenis nodrošina enerģiju un uzturvielas, kas nepieciešamas, lai tiktu galā ar stresu. Iekļaujiet savā uzturā daudz augļu, dārzeņu, veseli graudi un liesās olbaltumvielas.
Paplašiniet savu pieeju sabalansētam uzturam, ēdot apdomīgi, izmantojot Dr. Mišelas Mejas apzinātas ēšanas meistarklasi.
automašīnas ar burtu k
4. Nosakiet robežas
Ziniet savas robežas un paziņojiet par tām. Tas var ietvert atteikšanos no papildu uzdevumiem darbā vai noteiktu laiku iestatīšanu, kad nevarat atbildēt uz darba zvaniem vai e-pastiem. Skaidras robežas var palīdzēt novērst pārpūli un izdegšanu.
Uzziniet, kā noteikt robežas, izmantojot šo meditāciju par gatavošanos runāt ar prof. Meganu Reicu.
5. Praktizējiet meditāciju un apzinātību
Iekļaujiet meditāciju savā ikdienas dzīvē. Meditācija var palīdzēt nomierināt prātu, mazināt stresu un uzlabot fokusu. Tas var būt tikpat vienkārši kā pavadīt dažas minūtes katru dienu, koncentrējoties uz elpu vai vadītu meditāciju no tādiem resursiem kā mūsu meditācijas stresa ceļvedis.
Palēniniet ātrumu un jūtieties klātesošāki, izmantojot šo 10 minūšu ķermeņa skenēšanas meditāciju ar Tamāru Levitu.
Bieži uzdotie jautājumi par stresu un izdegšanu
Kā izdegšana atšķiras no stresa?
Izdegšana un stress ir saistīti, bet ne viens un tas pats. Stress ir tad, kad jūsu ķermenis reaģē uz spiedienu un prasībām ar enerģijas uzliesmojumu, ātrāku sirdsdarbību un lielāku modrību. Bet izdegšana var notikt, ja stress ir bijis pārāk ilgi, izsūcot jūsu enerģiju un motivāciju. Tas ir vairāk nekā tikai izsīkuma sajūta — tā ir tukšuma sajūta, it kā jums vairs nebūtu, ko dot. Izdegšana ir biežāka, ja jūtat, ka nekontrolējat savu situāciju vai nejūtaties novērtēts. Izdegšanas gadījumā jūs varat justies atrauts no darba vai ikdienas uzdevumiem, un tas var likt jums justies bezcerīgiem vai neefektīviem.
Vai man ir stress vai izdegšana?
Ja esat pakļauts stresam, jums joprojām var šķist, ka varat tikt galā ar saviem uzdevumiem, pat ja esat pakļauts spiedienam. Jūs varat justies noraizējies vai aizmigt, taču jūs joprojām esat saderinājies un vēlaties paveikt lietas.
Ar izdegšanu jums var šķist, ka vairs nevarat tikt līdzi. Jūs varētu justies emocionāli iztukšots, atrauts no sava darba vai dzīves un it kā jūsu centieniem nebūtu nozīmes. Izdegšana ir vairāk saistīta ar motivācijas zaudēšanu un sajūtu, ka jūs vienkārši nevarat tikt galā ar savām parastajām darbībām.
Kāda ir atšķirība starp stresa un izdegšanas simptomiem?
Galvenā stresa un izdegšanas simptomu atšķirība ir jūsu mijiedarbība ar vidi. Stresa gadījumā jūs varat justies zem spiediena vai pat jums var rasties fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes, taču jūs joprojām esat saistīts ar saviem uzdevumiem un pienākumiem. Jūs aktīvi cenšaties, pat ja tas ir grūti.
Izdegšanas laikā jums ir tendence justies emocionāli atdalītam un izsmeltam. Jūs varat zaudēt interesi par savu darbu vai vaļaspriekiem un justies mazāk spējīgs tikt galā ar saviem uzdevumiem. Tā drīzāk ir tukšuma un atvienošanas sajūta, nevis tikai pārslodzes sajūta.
Kas ir sliktāk: stress vai izdegšana?
Ir grūti pateikt, kas ir sliktāks, jo abi var ietekmēt jūsu veselību un labklājību. Stress, it īpaši, ja tas ir īslaicīgs, var būt normāla dzīves sastāvdaļa un dažreiz pat noderīgs. Tomēr, kad stress kļūst hronisks vai ilgstošāks, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas un pasliktināt jūsu dzīves kvalitāti.
Izdegšana parasti tiek uzskatīta par smagāku, jo tā ir ilgstoša, neatrisināta stresa rezultāts un var izraisīt dziļu emocionālu un fizisku izsīkumu. Izdegšana var ietekmēt jūsu spēju darboties darbā un personīgajā dzīvē, un, lai to pārvarētu, var būt nepieciešamas nozīmīgākas izmaiņas vai iejaukšanās.
Gan stress, gan izdegšana ir jāuztver nopietni, un to atšķirību izpratne var palīdzēt atrast pareizo pieeju to pārvarēšanai.
