14 veselīgas pārvarēšanas stratēģijas un prasmes, lai tiktu galā ar reālo dzīvi

Uzziniet, kā izstrādāt labākas pārvarēšanas stratēģijas un izvairīties no neveselīgiem pārvarēšanas mehānismiem. Turklāt 4 pārvarēšanas stili, tostarp uz emocijām un uz problēmām vērstais.

Daži dzīves mirkļi ir lieliski, un daži ir... ne tik lieliski. Mūsu ikdienas pieredze bieži pārbauda mūs emocionālā noturība — no sirdssāpēm par attiecību izbeigšanu, līdz spiedienam, ko rada tuvojošais termiņš darbā, vai pat dziļām skumjām par mīļotā zaudēšanu. Šajos lielos un mazos brīžos mums ir nepieciešams veids, kā tikt galā ar emocijām un lēmumiem, ko izraisa mūsu apstākļi. Mums ir nepieciešams veids, kā tikt galā. Pārvarēšanas stratēģijas ir būtiskas mūsu garīgās un emocionālās labklājības uzturēšanai, kad mēs virzāmies uz grūtākajiem dzīves aspektiem.

Ko nozīmē tikt galā?

Tikt galā ar grūtībām, kas mums rodas dzīvē, no ikdienas grūtībām līdz nopietniem dzīves traucējumiem un to pārvarēšana. Neatkarīgi no tā, vai tās ir nelielas neērtības, piemēram, satiksme ceļā uz darbu, vai nozīmīgas izaicinājumi, piemēram, bēdas , pārvarēšanas stratēģijas ir rīki, ko izmantojam, lai risinātu šīs situācijas. Tie palīdz mums tikt galā, izturēt un pārvarēt grūtības, ar kurām saskaramies.



Atrodot efektīvus veidus, kā tikt galā ar stresa, izaicinājumiem vai satraucošām situācijām, var palīdzēt pārvaldīt negatīvo pieredzi, bet arī palielināt pozitīvo pieredzi, ļaujot mums pilnīgāk izbaudīt labos laikus.

Pārvarēšana notiek dažādos veidos, un tas, kas der vienam, var nedarboties citam. Turklāt stratēģija, kas ir efektīva vienā situācijā, var nebūt tik noderīga citā. Piemēram, veids, kā tutikt galā ar šķiršanos(piemēram, paļaušanās uz draugiem, lai saņemtu atbalstu vai uzsāktu jaunu hobiju, lai novērstu sirdssāpes) var ļoti atšķirties no jūsu darba stresa (piemēram,prioritāšu noteikšanavai praktizējot relaksācijas metodes).

Efektīvas pārvarēšanas prasmes var atbalstīt mūsu garīgo un emocionālo veselību, kā arī mūsu fizisko labklājību. Sliktas pārvarēšanas prasmes var izraisīt tādas problēmas kā trauksme , depresija , un pat fiziskās veselības problēmas.

4 pārvarēšanas stili

Pārvarēšanas stili ir dažādi veidi, kā mēs pārvaldām dzīves stresa faktorus un izaicinājumus. Uzzinot vairāk par šiem stiliem un atpazīstot mūsu dabiskās tendences, mēs varam izvēlēties visefektīvākās stratēģijas dažādām situācijām. Katram no šiem pārvarēšanas stiliem ir sava vieta, tāpēc novērtējiet situācijas, ar kurām saskaraties, lai izlemtu, kurš stils vai stilu kombinācija būs visnoderīgākā. Izprotot un pielietojot šos pārvarēšanas veidus, jūs varat labāk pārvaldīt dzīves izaicinājumus, lai uzlabotu savu garīgo veselību un labklājību.

1. Uz problēmu vērsta pārvarēšana

Šeit jūs izmantojat aktīvu un praktisku pieeju, lai novērstu stresa galveno cēloni. Piemēram, ja esat noslogots ar milzīgu darba slodzi, varat sadalīt uzdevumus mazākās, pārvaldāmās daļās vai meklēt precizējumus par prioritātēm. Problēmu risināšana ir īpaši efektīva situācijās, kad jums ir kāda kontrole pār iznākumu.

2. Uz emocijām vērsta cope

Dažreiz mēs nevaram mainīt pašu stresa situāciju, bet mēs varam mainīt to, kā mēs uz to reaģējam emocionāli. Uz emocijām vērsta pārvarēšana ir vieta, kur jums izdodasjūsu jūtaslai saglabātu emocionālo līdzsvaru, un tas ir īpaši noderīgi situācijās, kuras jūs nevarat kontrolēt. Piemēram, ja jūs saskaraties ar ģimenes konfliktu, kuru nevar nekavējoties atrisināt, varat izmantotaktivitātes, kas palīdz atpūstiesun saglabājiet miera sajūtu, piemēram, jogu vai meditāciju.

3. Uz nozīmi vērsta cope

Uz nozīmi vērsta pārvarēšana ietver atrašanu mērķa izjūta vai sudraba odere stresa situācijās, mainot veidu, kā jūs skatāties uz stresa izraisītāju. Ja jūs cīnās ar darba zaudēšanu, varat izvēlēties to uzskatīt par personīgās izaugsmes iespēju un iespēju izpētīt jaunus karjeras ceļus. Šī pieeja var nodrošināt emocionālu spēku un izturību.

4. Sociālā pārvarēšana (atbalsta meklēšana)

Daloties savās nastās, viņi var justies vieglāk. Sociālā pārvarēšana ietver atbalsta saņemšanu no citiem, piemēram, sarunu ar uzticamu draugu par savām bažām, pievienošanos atbalsta grupai vai profesionālas palīdzības meklēšanu. Dažreiz labākais veids, kā tikt galā, ir paļauties uz apkārtējo spēku un komfortu.

Amerikāņu sieviešu vārdi

8 neveselīgi pārvarēšanas mehānismi, no kuriem jāizvairās

Neveselīgu pārvarēšanas mehānismu identificēšana un izvairīšanās no tiem ir tikpat svarīga kā veselīgu mehānismu izstrāde. Neveselīgi pārvarēšanas mehānismi var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, taču tie var pasliktināt problēmas ilgtermiņā. Ja jūs izmantojat šīs stratēģijas, iespējams, ir pienācis laiks izpētīt veselīgākas alternatīvas, lai labāk atbalstītu savu emocionālo un psiholoģisko labklājību.

  1. Nelegālo narkotiku vai pārmērīga alkohola lietošana

  2. Izvairīšanās no situācijas

  3. Pārgulēšana

  4. Sevis izolēšana

  5. Pārdomāšana un pārlieku analizējot

  6. Emocionālā ēšana

  7. Agresija vai uzliesmojumi

  8. Vilcināšanās

14 veselīgas pārvarēšanas prasmes un stratēģijas, kas palīdzēs jums tikt galā ar reālo dzīvi

Veselīgas pārvarēšanas prasmes ir būtiskas, lai konstruktīvi un pozitīvi risinātu dzīves problēmas. Atklājot jums piemērotas stratēģijas, varat veidot noturību un efektīvāk pārvarēt dzīves kāpumus un kritumus.

1. Praktizējiet uzmanību, lai mazinātu pārņemšanu

Uzmanība ietver klātesamību un pilnīgu iesaistīšanos šeit un tagad. Tā var būt praktizēta izmantojot meditāciju, apzinātu elpošanu vai vienkārši apzinoties savu apkārtni un sajūtas. Tas var palīdzēt mazināt stresu un trauksmi, novēršot nepārvaramas sajūtas par pagātni vai nākotni.

Atrodiet atvieglojumu ar vienkāršām 10 minūtēmUzmanībameditācija.

2. Uzrakstiet par savām jūtām dienasgrāmatā

Savu domu un jūtu pierakstīšana var būt terapeitisks veids, kā izteikt sevi un iegūt skaidrību. Tas var palīdzēt apstrādāt emocijas un var būt droša izeja neapmierinātības izgaismošanai.

Uzziniet, kāNoskaidrojiet savas jūtas, rakstotšī 5 minūšu vingrinājuma laikā ar doktori Džūliju.

3. Izmantojiet proaktīvu pieeju risinājumu meklēšanai

Tā vietā, lai koncentrētos uz problēmām, izmantojiet proaktīvu pieeju, lai mainītu savu domāšanas veidu uz risinājumu meklēšanu. Sadaliet lielākas problēmas mazākās, pārvaldāmās darbībās, lai sniegtu sasnieguma un kontroles sajūtu.

Samazināt pārņemt unIekārtojieties, veicot vienu uzdevumuar Jay Shetty norādījumiem.

4. Piedalies hobijos, kas sagādā tev prieku

Darbības, kas jums patīk, var lieliski mazināt stresu. Vaļasprieki, piemēram, gleznošana, dārzkopība vai mūzikas atskaņošana, var piedāvāt atpūtu no ikdienas stresa un sniegt piepildījuma sajūtu.

Mācies parVaļasprieku spēksun kāpēc vaļasprieki var padarīt mūs laimīgākus un relaksētākus.

5. Kustini savu ķermeni

Pastaigas, skriešana, joga vai jebkura veida vingrinājumi, kas jums patīk, var atbrīvot dabiskas garastāvokļa paaugstināšanas ķīmiskas vielas. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt depresijas un trauksmes simptomus. Vienmēr ejiet savā tempā, pat vieglas stiepšanās un vienkāršas kustības var dot labumu veselībai.

Iekļauts aPārvietošanās prieka pēcsesiju savā dienā, lai gūtu prieku.

6. Praktizējiet pozitīvu domāšanu

Pārformulējiet negatīvās domas pozitīvos. Tas nenozīmē ignorēt savas problēmas, bet gan mainīt savu skatījumu uz tām. Tas var mazināt stresu un uzlabot jūsu problēmu risināšanas spēju.

Uzziniet par to nozīmiSarežģītu domu pārstrukturēšanaun atklājiet, kā izkopt pozitīvas izjūtas.

7. Nosakiet robežas ar darbu, ģimeni un draugiem

Veselīgu robežu noteikšana ir ļoti svarīga pašaprūpei un stresa pārvaldībai. Iemācieties pateikt nē jūsu laika un enerģijas prasībām, ja tās pasliktinās jūsu stresu.

Klausieties Džefa Vorena ikdienas ceļojuma sesiju, kurā viņš dalāsLabāku robežu noslēpums.

8. Izveidojiet rutīnu

Paredzamsrutīnavar nodrošināt kontroles un normalitātes sajūtu. Mēģiniet noteikt regulāru laiku ēšanai, gulēšanai, darbam un atpūtai.

Atdaliet savu darba dienu no vakariem ar aIzslēgt rutīnu.

pielūgt slavinājumus

9. Koncentrējieties uz to, ko varat kontrolēt

Koncentrējieties uz situācijas aspektiem, kurus varat mainīt, un mēģiniet atbrīvoties no tiem, kurus nevarat. Tas palīdz mazināt bezpalīdzības sajūtu.

Iemācieties koncentrēties uz to, ko varat kontrolēt, un praktizējietiesPieņemšanapar to, ko jūs nevarat.

10. Iesaistīties dziļās elpošanas vingrinājumos

Vienkārši elpošanas tehnikas var nomierināt prātu un mazināt stresu. Mēģiniet ieelpot, lai saskaitītu četrus, turēt, lai saskaitītu četrus, un izelpot, lai saskaitītu četrus.

Velti vienu minūti unPauze, lai elpotu, iekārtojoties elpā un ķermenī.

11. Uzturiet sakarus ar mīļajiem

Uzturiet sociālos sakarus, lai uzlabotu garastāvokli un nodrošinātu atbalsta tīklu.

12. Dodiet priekšroku pašaprūpei

Atvēliet laiku aktivitātēm, kas baro jūsu prātu, ķermeni un dvēseli. Neatkarīgi no tā, vai tā ir silta vanna, grāmatas lasīšana vai meditācija, pašapkalpošanās ir ļoti svarīga garīgajai veselībai.

Izpētiet citus veidus, kā sevi pabarot sērijas laikā.

13. Izkopt pateicību savā ikdienā

Atzīstiet un novērtējiet labo jūsu dzīvē. Turot apateicības žurnālsvar novirzīt jūsu uzmanību no nepareizā uz pareizo.

Iemācieties attīstīt pateicības praksi ar Tamāras Levitas palīdzību meistarklase par Pateicība .

14. Lūdziet atbalstu

Ir pareizi meklēt palīdzību, ja jums ir grūti tikt galā. Sarunas ar uzticamiem draugiem un ģimeni var sniegt atvieglojumu, perspektīvu un risinājumus. Dalot savus pienākumus, viņi var justies vieglāk pārvaldāmi. Grūtos laikos var būt noderīgi arī meklēt profesionālu palīdzību, jo terapeiti un konsultanti var piedāvāt norādījumus un stratēģijas, kas pielāgotas jūsu vajadzībām.

Bieži uzdotie jautājumi par pārvarēšanas stratēģijām

Kādi ir pārvarēšanas 4 A?

Četri pārvarēšanas A ir stratēģiju kopums, kas palīdz efektīvāk pārvaldīt stresu.

  • Izvairieties no nevajadzīga stresa: Identificējiet un likvidējiet stresa faktorus, no kuriem var izvairīties. Piemēram, ja satiksme jūs satrauc, mēģiniet izbraukt agrāk vai izvēlēties mazāk noslogotu maršrutu.

  • Mainiet situāciju: Mainiet savu darbību vai saziņu stresa situācijās. Tas varētu nozīmēt skaidru robežu noteikšanu vai kompromisa meklēšanu konfliktos.

  • Pielāgojieties stresa izraisītājam: Mainiet savu domāšanu vai cerības, lai mazinātu stresu. Piemēram, ja nevarat mainīt saspringto termiņu, tā vietā mēģiniet pielāgot savu pieeju darbam.

  • Pieņemiet lietas, kuras nevarat mainīt: Koncentrējieties uz tādu situāciju pieņemšanu, kuras jūs nevarat kontrolēt, un meklējiet veidus, kā tikt galā ar to radīto stresu. Tas var nozīmēt atbalsta meklēšanu vai sudraba oderes atrašanu sarežģītos apstākļos.

Kāds ir pārvarēšanas kontrolsaraksts?

Pārvarēšanas kontrolsaraksts ir rīks, ko izmanto, lai noteiktu un novērtētu stratēģijas, kuras izmantojat stresa pārvarēšanai. Tas parasti ietver virkni uzvedību un paņēmienu, gan veselīgu, gan neveselīgu, ko cilvēki parasti izmanto, reaģējot uz stresu. Pārskatot savu kontrolsarakstu, jūs varat gūt ieskatu savos pārvarēšanas stilos, atpazīt modeļus un noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Šī pašapziņa ir pirmais solis ceļā uz veselīgāku pārvarēšanas mehānismu izstrādi.

Kas izraisa sliktas pārvarēšanas prasmes?

Sliktas pārvarēšanas prasmes var rasties dažādu faktoru dēļ. Tie var ietvert labu lomu modeļu trūkumu veidošanās gados, kas noved pie nepietiekami attīstītām emocionālās regulēšanas prasmēm. Būtiska nozīme var būt arī pagātnes traumām vai pastāvīgam stresam, jo ​​tie var apspiest jūsu spēju efektīvi tikt galā. Turklāt garīgās veselības stāvokļi, piemēram, depresija vaitrauksmevar ietekmēt jūsu spēju izmantot veselīgas pārvarēšanas stratēģijas. Vides faktori, piemēram, augsta stresa mājas vai darba vide, arī var pasliktināt šīs problēmas.

automašīnas ar burtu d

Kā jūs mācāt pārvarēšanas prasmes?

Pārdzīvošanas prasmju mācīšanai var pieiet dažādi. Terapijā vai konsultācijās profesionālis var vadīt cilvēkus ar dažādām stratēģijām un palīdzēt viņiem pielietot šīs metodes reālās dzīves situācijās. Semināri vai grupu nodarbības var nodrošināt labvēlīgu vidi jaunu prasmju apguvei un praktizēšanai. Pašpalīdzības resursi, piemēram, grāmatas vai tiešsaistes saturs, var arī piedāvāt vērtīgu informāciju un vingrinājumus. Lai mācīšana būtu efektīva, ir svarīgi pielāgot pieeju personas vajadzībām, ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, izcelsme un specifiskie stresa faktori, ar kuriem viņi saskaras.